Populari produkti
+371 28 798 852
Īss ieskats skrapbukinga jeb atmiņu albūmu vēsturē
Jā, skrapbukingam ir sava vēsture! Iespējams, ka kāds uzskata to par vienu no mūsdienīgākajām aizraušanām, bet tas tā nav. Jau vairāk nekā 150 gadus atpakaļ, cilvēki sāka veidot albūmus, kuros tika glabātas dažādas atmiņai dārgas lietas. 
Pirmajos albūmos 19. gs. sākumā nebija fotogrāfiju, jo fotoaparāts vēl nebija izgudrots. Ko tad cilvēki savāca saviem albūmiem? Pārsvarā dažādus sīkumus — citātus, dzejoļus, kartiņas, avīžu izgriezumus, dažādas piezīmes, mīlestības vēstules un citas piemiņas lietas.
Nebija runas ne par kādu skābes un lignīnu nesaturošu papīru, bet tikai par tādu lietu krāšanu, kas pēc kolekcionāru viedokļa bija to vērtas.
Skrapbukinga motīvi kopš tiem laikiem nav mainījušies. Runa iet par savu domu, jūtu un noskaņojuma izteikšanu, piemiņas lietu saglabāšanu, īpašu sīkumu un ģimenes vēstures rakstīšanu. Tādi albūmi saudzīgi tika glabāti ģimenes arhīvos daudzu gadu garumā.
Papīra atgriezumi ar dažādiem rakstiem tika izmantoti albūmu rotāšanai. Uzlīmes 19. gadsimta stilā joprojām var iegādāties dažos veikalos.
1825. gadā tika izdota pirmā grāmatu sērija ar idejām skrap-albūmiem, kas saucās «The scrapbook». Tajā bija idejas fotogrāfiju un avīžu izgriezumu izmantošanai. Uzlīmes 19. gadsimta stilā joprojām var iegādāties dažos veikalos.
1826. gadā tika publicēta grāmata “Manuscript Gleanings and Literary Scrap Book”. Bet to autors bija... vīrietis Džons Pauls. Tā bija ar poēmām un gravīrām aizpildītā grāmata. Grāmata arī sniedza padomus, kā savākt un izmantot izgriezumus un papīra atliekas. Šī grāmata sacēla īstu vētru vidējās klases amerikāņu vidū.
Grāmatu autori un ražotāji ātri noreaģēja uz augošo interesi par skrapbukingu. Fotogrāfiju izgudrošana krasi mainīja skrapbukinga tradīcijas. 1837.gadā Lui Zak Dagers, izgudroja dagerotipu, kas kļuva pieejams plaš;akai publikai tikai 1839. gadā. Līdz ar to, tieši šis gads ir zināms kā fotogrāfijas dzimšanas gads. Tomēr fotogrāfijas joprojām nebija tik izplātītas.
19. gadsimta vidū uzņēmumi sāka ražot ādas albūmus ar lapām, kuras bija veltītas dažādai tematikai. Šīs lapas bija dāsni izrotātas ar putnu un ziedu rakstiem.
1857. gadā albūmi “cart de vist” ar kabatiņām priekš fotogrāfijām ieguva popularitāti ASV. Bez fotogrāfiju lapām šajos albumos bija atsevišķas lapas akvareļu un zīmuļu zīmējumiem.
1872. gadā ievērojams amerikāņu rakstnieks un skrapbukinga cienītājs Marks Tvēns nopatentēja savu izgudrojumu – albumu ar pašlīmējošām lapām. Šis izgudrojums atnesa viņam ievērojamu peļņu un kļuva par vienu no populārākajām viņa grāmatām.
1870. gados uzņēmumi saka ražot reljefa papīru, kuru arī bija iespējams izmantot albūmiem.
Un tikai Džordža Īstmana fotokameras Kodak izgudrojums 1888. gadā radīja revolūciju visā fotoindustrijā. Fotogrāfijas kļuva izplatītākas un ieņēma savu vietu albūmos.
Tomēr skrapbukinga popularitāte samazinājās 20. gs. sākumā recesijas rezultātā pēc pirmā pasaules kara, tika slēgti daudzi uzņēmumi, kas nodarbojās ar skrapbukinga preču tirdzniecību.
Fotoalbūmu masu ražošana arī izraisīja skrapbukinga popularitātes kritumu 1940. gados.
Kad tad radās mūsdienīgs skrapbukings ar bezskābes arhīva materiāliem?
1980. gads kļuva par nozīmīgāko gadu skrapbukinga vēsture. Tas notika, kad Marilena Kistersena pirmoreiz parādīja pasaulei grāmatu par savu ģimeni 50 sējumos. Viņas grāmata radīja īstu sensāciju un viņa nolēma atvērt pirmo skrapbukiga veikalu «Keeping Memories Alive».
1990. gadu vidū ar publikācijām, kas bija veltītas dažādām skrapbukinga idejām, scrapbukings sāka strauji attīstīties.
Pateicoties internetam, skrapbukings turpina iekarot popularitāti un jau ir izplatījies pa visu pasauli. Neskaitāms mājaslapu skaits nepārtraukti parādās Internetā un kādreiz retie skrapbukinga veikali aug kā sēnes pēc lietus.
Šodien skrapbukings pārvērties par daudzu miljardu industriju. Albūmus veido, lai saglabātu atmiņas par kādu interesantu un sirdij dārgu notikumu. Rokdarbnieces bauda skaistu albūmu radīšanas procesu. Daudziem arī patīk sociālie pasākumi, kas notiek pie kāda mājās, vai meistarklases, kurus piedāvā veikali.
